Meitene, Maroka un motocikls 5.daļa- “Honda nepieviļ”

Šoreiz izpētām jaunus ceļus. Kārtējo reizi pārliecinos, ka atslābt nevar ne uz mirkli, ir jāseko vislaik līdzi ceļam un jāspēj ātri pieņemt lēmumi. Atkal visādi kratekļi, akmeņi, grāvji, smiltīs un man top nepārprotami skaidrs, ka priekšā tikai grūtākie posmi. Šajā maršruta izbaudīju gan braukšanu caur upi, gan braukšanu pa nakti.

Kas tad tas par ceļojumu bez sarežģījumiem. Arī mēs nonācām saskarē ar problēmām, kuras risinot aizņēma mums pus dienu. Un brīdī, kad likās, ka nu jau ir par vēlu kāpt uz moča, vienojāmies, ka tomēr to darīsim. Atkal ekipējums mugurā un uz moča virsū.

Bet mana Hondiņa mani patīkami pārsteidz. Honda kā jau Honda- uzticama. Pēc pirmajiem testiem jau ir skaidrs, ka uz moča sēdēt ir ĻOTI ērti. Nevajag gan pārprast, sēdēt sanāk ļoti maz, jo bezceļa braukšanā lielāko ties laika ir jābrauc kājās, bet ja jūs zinātu cik ir patīkami piesēst uz tām pāris sekundēm…Mocitim varbūt ir krietni mazāk jaudas, bet šo trūkumu jūtu pagaidām tikai smilšainajos posmos. Šobrīd viss stradā labi un esmu apmierināta. Močijam tālāk !